Lamināts
Kad pienāk laiks izvēlēties grīdas segumu, aizvien lielāks skaits cilvēku dod priekšroku laminātam, bet nevis parketam. Pat grīdas seguma prestižu vairs nenosaka tā izvēle, jo ir tādi lamināta veidi, kuri pēc cenas atstāj apsteidz dabīgo parketu, kā arī ievērojami to pārspēj pēc citiem parametriem.
Agrāk lamināts ārēji atspoguļoja tikai koka nozāģējuma struktūru, tomēr aizvien populārāki kļūs dabiskā akmens un keramikas flīžu raksti.
Pabeiguši estētisko jautājuma pusi, pāriesim pie praktiskās daļas.
Laminātu bieži salīdzina ar kārtaino pīrāgu, kas ir attaisnojams struktūras un funkciju ziņā. Visas 4 kārtas ir sapresētas zem liela spiediena vienā veselā, un tā nav vienkārši metafora.
Šī grīdas seguma augšējā kārta ir plēve no melamīna vai akrila sveķiem. Viela „melamīns” deva nosaukumu visam materiālam. Plānais augšējais slānis pasargā iekšējos slāņus no putekļiem, mitruma un mehāniskiem bojājumiem. Nosakot lamināta klasi, tieši augšējo slāni pakļauj abrazīvai iedarbībai, un tā nodiluma ātrums nosaka lamināta dēļa klasi. Lamināts tiek marķēts ar klasēm: no 21 līdz 23 – sadzīves, no 31 līdz 33 – komerciālais. Domājams, ka 21. līmenis der guļamistabām, 22. – dzīvojamajai istabai, 23. – virtuvei un durvju sliekšņiem. Dilumizturības līmenis palielinās proporcionāli klases pieaugumam.
Zem augšējās cietās plēves atrodas papīrs ar uzklāto uz tā rakstu vai zīmējumu, kas imitē dabīgos materiālus. Papīrs arī ir piesūcināts ar melamīna sveķiem.
Tam seko plāksne no HDF vai retāk sastomamo un tautā saucomo DSP vai DVP, kas arī nodrošina izturību un cietību. Kopējais lamināta biezums ir no 6 līdz 12 mm, pie kam gandrīz visu šo slāni veido koka plātne. Jo biezāka plātne, jo labāka skaņas izolācija.
Apakšējais slānis, kurš pasargā no mitruma un deformācijām, arī ir no melamīna sveķiem. Kā redzams, tā ir noteicošais elements šī grīdas seguma tipa ražošanā. Esot sintētiski ražota, tomēr tā ir tikpat ekoloģiska un nekaitīga veselībai, kā pārējie lamināta struktūras elementi. Tas ļoti veicina lamināta popularitātes kāpumu mūsdienu „zaļās” pieejas ražošanai ietvaros. Lamināts tika patentēts Zviedrijā tikai 30 gadus atpakaļ, un, lūk, tagad jau ne tas konkurē ar parketu, bet pavisam otrādi.
Lamināts ir ļoti vienkārši un ērti kopjams, to viegli montēt, demontēt un pārvietot bez jebkādiem bojājumiem.
Vienīgie lamināta trūkumi, kaut arī tos visdrīzāk var saukt par īpatnībām – tā zemā ūdensizturība (nejaukt ar mitrumizturību), kau gan jau tiek ražoti laminati kas ir pasargāti pret mitrumu ka piemēram vācu Classen, kuram ‘’click’’ sitēma tiek apstrādata ar vasku, kas neļauj mitrumam iesūkties vai beļgu Quick-Step, kuram visas lamināta sastāvdaļas netiek salīmētas, bet gan zem ļoti liela spiediena sapresētas kopā, tā rezultāta tās vairs neuzņem mitrumu.Un otrs trūkums ir spalgums (trokšnainība). Bet to var viegli novērst, montāžas laikā izvēleties pareizo pamatnes slāni, kurš izolēs lieko troksni.